WEB portāls

Par WEB portālu tiek uzskatīta speciāli izstrādāta interneta mājas lapa, kura unikālā veidā apvieno informāciju no vairākiem resursiem. Parasti katrs informācijas avots portālā tiek izvietots kādā noteiktā vietā (portlet), un bieži vien lietotājs var izvēlēties, kurus no šiem avotiem vēlas redzēt. Unikālais veids, kādā tiek parādīta attiecīgā informācija ir atkarīgs no konkrētā lietotāja vajadzībām, portāla mērķa un no satura dažādības. Ļoti bieži portāla dizains tiek balstīts uz kādu ”metaforu”, kas ļauj konfigurēt un pielāgot saturu. Turklāt portāla lietotāji var spēlēt lielu lomu, attiecībā uz to, kāds saturs tiek iekļauts un kāds tiek dzēsts no portāla.

Portāli var izmantot meklēšanas aplikācijas, kuras ļauj atrast kādu konkrētu saturu vietējā tīmeklī, ierobežojot domēnu skaitu, kuros var veikt attiecīgo meklēšanu. Bez meklēšanas funkcijas, portāli piedāvā arī tādus pakalpojumus kā e-pastu, ziņas, akciju stāvokli, informāciju no datubāzēm un pat izklaides saturu. Portāli uzņēmumiem un organizācijām var piedāvāt pastāvīgu dizainu, kurš, savukārt, piedāvā jebkuram portāla lietotājam piekļuves kontroli un citas procedūras daudzām portāla aplikācijām un datubāzēm, kas citādāk būtu vairākas atsevišķas mājaslapas. Pieejamās portāla iespējas var tikt ierobežotas noteiktām lietotāju grupām, piemēram, administratori vai reģistrēti lietotāji var redzēt daudz vairāk nekā anonīmi portāla apmeklētāji.

Pirmie WEB portāli, no kuriem daļa vēl saglabājusies līdz mūsdienām, bija AOL, iGoogle, MSN, Rediff un Yahoo!. Piemēram, ”My Yahoo!” iespēja Yahoo! portālā bija kā iedvesma Google izveidei (iGoogle beidza pastāvēt 2013. gadā). Mūsdienu interneta pārlūkprogrammu, piemēram, Opera sānu paneļi, kas piedāvā dažādas konfigurācijas un ātru nonākšanu līdz kādai konkrētai vietnei ir agrāko portālu ”metaforas” atstātās pēdas.

Portāli tiek iedalīti vairākās kategorijās. Pirmā kategorija ir privātie portāli, kas pēc būtības ir parastas mājaslapas interneta tīklā, bet tām ir portāla funkcijas. Tās var veidot gan privāti uzņēmumi, gan fiziskas personas. Tāpat, portāli nav paredzēti, lai tikai norādītu linkus un ļautu lietotājam nokļūt kādā specifiskā mājaslapā. Bieži vien ir iespējams operēt arī ar paša portālā piedāvātajām iespējām. Kopš 90. gadu ”interneta sprādziena” daudzas valdības saviem pilsoņiem ir izveidojušas valsts nozīmes portālus. Tie var būt gan vispārēji, gan saistīti ar kādu noteiktu nozari. Lielākā daļa valdības portālu izmanto apakšdomēnu .gov. Ir izveidoti arī kultūras portāli, kuros iespējams piekļūt mākslas darbiem un informācijai, kas iespējams nav atrodama ar parasto meklēšanas saišu palīdzību. Portāli tāpat tiek izmantoti uzņēmumu darbībai un akciju tirgum, lai attiecīgās nozares klientiem un pašiem uzņēmējiem vai akciju brokeriem būtu daudz ērtāk uzzināt visus jaunumus un atrast vajadzīgās mājaslapas. Šīs specifiskās mājaslapas tiek izmantotas arī mūsdienās, lai gan tās vairs pilnībā neatbilst savai definīcijai, jo ir izveidoti ļoti daudz mashup portāli, kuri sevī apvieno vairāku tipu mājas lapu veidus un piedāvātās iespējas.