WEB hostings

WEB jeb mājas lapas hostings ir interneta hostinga pakalpojums, kas atļauj individuāliem mājas lapu veidotājiem vai organizācijām padarīt savu lapu redzamu interneta tīmeklī (World Wide Web). Hostinga kompānijas piedāvā iegādāties vai īrēt brīvu vietu uz sev piederošā servera un gādā par interneta savienojumu, kas parasti notiek datu apstrādes centrā. Šīs hostinga kompānijas arī piedāvā datu centra brīvo vietu vairāku mājas lapu hostingam vienlaicīgi. WEB hostinga jomas ir diezgan dažādas. Pati parastākā un vienkāršākā ir mājas lapu un maza izmēra failu hostings, kur faili var tikt augšupielādēti ar datņu pārsūtīšanas protokola (FTP) vai WEB interfeisa palīdzību. Parasti šie faili līdz internetam tiek nogādāti tādi, kādi tie ir vai arī pavisam nedaudz tiek apstrādāti. Daudzi interneta pakalpojumu sniedzēji (ISP) piedāvā šo opciju par brīvu saviem pastāvīgajiem klientiem. WEB hostings fiziskām personām vai organizācijām ir iespējams arī no vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Privāto mājas lapu hostings nereti ir bez maksas, jo to finansē reklāmas, vai arī tas maksā pavisam nelielu summu. Biznesa interneta vietņu hostings izmaksā daudz dārgāk, kas ir atkarīgs no failu daudzuma un mājas lapas veida.

Privātajām mājas lapām pilnībā pietiek ar vienas lapas hostingu. Komplicētākas mājas lapas pieprasa nedaudz plašāku piedāvājumu, kas sevī ietver datubāzes atbalstu un lapas izstrādes rīkus (PHP, Java u.c.). Šie rīki ļauj lietotājiem rakstīt un instalēt skriptus tādām lapas aplikācijām kā forumam vai satura vadības sistēmai. Tāpat bieži vien e-biznesi izmanto SSL šifrēšanas protokolu datu aizsardzībai.

Hostinga kompānija saviem klientiem var piedāvāt interfeisu vai vadības paneli, caur kuru tiek pārvaldīta mājas lapa un instalēti skripti tāpat kā citi moduļi un pakalpojumu aplikācijas, piemēram, e-pasts. Dažas no šīm kompānijas ir specializējušās kādā konkrētā programmatūrā vai pakalpojumu sniegšanā un tās pārsvarā izmanto attiecīgās jomas uzņēmumi vai organizācijas. Mājas lapas pieejamība parasti tiek noteikta, procentuāli izsakot skaitli, cik dienas gadā lapa ir bijusi pieejama lietotājiem internetā. Darbības laiks ir tad, kad strādā visa hostinga sistēma. Pie darbības laika netiek pieskaitīti brīži, kad lapa ir bijusi pieejama izstrādātājiem, bet ne lietotājiem internetā. Hostinga kompānijas var noteikt pāris dienas gadā, kad mājas lapas nav pieejamas, sistēmas apkopes dēļ. Šīs dienas tiek atskaitītas no lapas pieejamības kopējā laika. Ja mājas lapa nav pieejama ilgāku laiku, nekā par šī laika maksimumu ir bijusi vienošanās slēdzot līgumu, tad hostinga kompānija parasti piedāvā kompensāciju par iespējamiem zaudējumiem. Šie laika rādītāji katrai kompānijai ir savādāki un dažas no tām bieži vien pat nemēdz publiskot šī rādītāja statistiku. WEB hostings iedalās vēl vairākos specifiskos veidos, taču galvenokārt tā uzdevums ir uzturēt mājas lapu, lai tā būtu pieejama interneta tīmeklī.