Mūsdienu tīklu sabiedrība un tīklu tehnoloģijas Manuela Kastela acīm

Mūsdienās visi nozīmīgākie procesi tiek kārtoti ap tīkliem un tiem līdzīgiem veidojumiem, un tieši šie tīkli maina dažādus ikdienas procesus – mūsu pieredzes, kultūru un citus svarīgus mūsu dzīves aspektus. Lai gan dažādi tīkli kā sociālās dzīves organizācijas veidi ir pastāvējuši arī agrāk, mūsdienu sociālais tīkls, kurš lielā mērā balstās uz informācijas tehnoloģijām, sevī ietver ne tikai cilvēku sociālās mijiedarbības – sarunas, attiecības, bet arī cita veida sociālās struktūras. Šīs mūsu sabiedrībai ir ļoti nozīmīgas pārmaiņas, jo tā no parastas sabiedrības kļūst par tīklu sabiedrību, kuras būtiskākās raksturīpašības ir sociālās morfoloģijas pārākums pār sociālām darbībām.

Manuels Kastels jēdzienu tīkls definē kā savā starpā savienotus mezglpunktus, un tieši šis jēdziens ir viena no svarīgākajām un raksturīgākajām informācijas laikmeta sabiedrības pazīmēm. Šajos tīklos mezglpunkti var būt praktiski jebkas, jo to vienība ir atkarīga no tā, par kādu tīklu tiek runāts. No šiem mezglpunktiem ir iespējams izveidot karti, kurā uzskatāmi var parādīt saistību starp diviem mezglpunktiem, kā arī parādīt galvenos mūsu sabiedrības procesus un funkcijas. Saites starp diviem mezglpunktiem parasti ir īsas, ja abi mezglpunkti nāk no viena tīkla, bet garākas, ja tie pieder katrs savam tīklam. Taču, ja tiek apskatīts attālums starp punktiem, kuri atrodas vienā tīklā, tad šis attālums var būt no nulles līdz bezgalībai.

Tīkli ir un vienmēr būs atvērtas struktūras, jo tos vienmēr un jebkurā brīdī var palielināt nerobežotā daudzumā, vienkārši pievienojot jaunus mezglpunktus – līdzīgi kā cilvēku sociālais tīkls vienmēr var kļūt lielāks, vienam cilvēkam iepazīstinot pārējo grupu ar citu cilvēku. Galvenais nosacījums, lai būtu iespējams palielināt tīklu, ir, ka šiem jaunajiem mezglpunktiem – manā gadījumā jaunpienākušajam cilvēkam – ir jābūt kaut kādai saistībai ar tīklu, jo viņam ir jāspēj komunicēt ar to – piemēram, cilvēkiem ir jābūt kopējām interesēm, lai tie spētu izveidot tīklu. Šāds tīkls, kurš ir veidojies, balstoties uz sociālām struktūrām, ir ļoti dinamisks un atvērts – tas jebkurā brīdī var mainīties, tas ir uzņēmīgs pret inovācijām, nezaudējot savu būtību un balansu.

Bet sociālo pārmaiņu procesi vien nebeidzas ar tīkla sabiedrību un ražošanas sociālām un tehniskām attiecībām, šīs pārmaiņas ietekmē arī kultūru un pat varu. Kultūra rodas apvienojot vēsturiskus un ģeogrāfiskus kodus, kā rezultātā mēs saprotam, kas ir pieņemts un kas – nē. Taču elektroniska komunikācija, piemēram, internets, šos vispārpieņemtos kodus pastarpina, radot daudz un dažādus jaunus kodus un vērtības. Tas rada ne tikai problēmas komunikācijā, bet arī politikas attēlojumā, jo arī mediju sistēma lielā mērā ir digitāla. Kopš interneta rašanās politiķi medijos vairs vienkārši neveido savu imidžu, bet šis imidžs ir arī viņu vara un spēks.

Manuels Kastels pastāv uz to, ka dominējošās sabiedrības funkcijas ir sakārtotas tīklos, bet otršķirīgās funkcijas, arī cilvēki, neveido tīklu un bieži vien ir atvienoti viens no otra. Visā visumā tīklu sabiedrība reprezentē kvalitatīvas cilvēku pieredzes pārmaiņas. Mūsdienās sociāla saziņa un sociāla organizācija ir tīri kulturāla, tieši tādēļ informācija ir kļuvusi par galveno saziņas sastāvdaļu.